Latviešu valodas tālāka nākotne atkarīga no valsts līmeņa palīdzības dzīvās valodas iespējami visu jomu kvalitatīvā nodrošināšanā, sākot ar kvalitatīvu apmācību un beidzot ar kvalitatīvu esošās un jaunās terminoloģijas nodrošināšanu. Tā LZK stāsta LU Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte.
Valodas dzīvotspēja atkarīga no tulkojumu kvalitātes, sākot ar tehnisko un specializēto literatūru un beidzot ar daiļliteratūru, skaidro pazīstamā filoloģe.
Kā prognozē Kursīte, aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Tulkojumu tikpat kā nebūs, jo tas būšot ekonomiski neizdevīgi. Pilnvērtīga valodas attīstība iespējama, ja tā aptveroši tiek lietota ne tikai valsts un pašvaldības institūcijās, bet arī privātajā jomā.
Valoda dzīvos, ja tiks nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva ES institūciju oficiālo dokumentu tulkošana, kategoriska ir Kursīte.
Valodas dzīvībai nepieciešama pilnvērtīga attīstība plašsaziņas līdzekļos, sākot ar laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas, radio un beidzot ar tīmekļa vidi, viņa saka. Ja attīstība notiks nepilnvērtīgi, tad aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Pēc 100 – 150 gadiem latviešu valoda kļūs par virtuves valodu.