Valsts valodas centrs (VVC) pārbaudīs Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova («Latgales partija») valsts valodas zināšanu līmeni. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli pašvaldībai, lai tā paskaidro, kāpēc pretēji likumā noteiktajam internetā nav pieejami domes sēžu audio ieraksti. «De facto» iepriekš pieļāva, ka, iespējams, audio ierakstu neesamība liecina par to, ka domes sēdes nenotiek latviešu valodā.
Pašvaldību priekšsēdētājiem un deputātiem latviešu valoda jāzina vismaz augstākā līmeņa pirmajā pakāpē (C1). Tas nozīmē, ka politiķim jāspēj brīvi sarunāties, pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasīt, uzrakstīt un saprast dažāda satura un sarežģītības tekstus. Tas nepieciešams, lai latviešu valodā vadītu domes sēdes, saprastu dažādos dokumentos rakstīto, uzrunātu citas amatpersonas un savus vēlētājus.
Agafonovs Zilupes novada domi vada kopš 2005. gada. Pāris gadu iepriekš pašvaldībā strādājis citos amatos. Taču «De facto» pārsteidza tas, ka amatpersona ar 13 gadu pieredzi valsts pārvaldē latviski spēja tikai sasveicināties. Turklāt šajā laikā neviens par viņa, visticamāk, nespēju sarunāties latviski Valsts valodas centrā nav sūdzējies. Pats, startējot pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, savas latviešu valodas prasmes novērtējis kā «brīvi». Taču jau sarunas sākumā ar «De facto» viņš palūdza: «Varbūt krieviski, ne?»
Pirms pusotra gada Agafonovs paziņoja, par izstāšanos no «Saskaņas centra». Toreiz viņš piekrita telefonsarunai ar raidījumu «Panorāma». Tikai pēc intervijas atskaņošanas ēterā atklājās, ka, uzdodoties par Agafonovu, toreiz runāja viņa vietnieks Vitālijs Vaļdens: «Priekšsēdētāja kungs dažreiz ir ļoti aizņemts. Tā kā var izveidoties situācija, ka viņa vietā runāju es, jo mums ir līdzīgas pozīcijas.» Vaļdens noliedz, ka patiesais iemesls toreiz bija tas, ka Agafonovs latviešu valodā nerunā pietiekami labi: «Nekādu problēmu ar latviešu valodu. Viņš ir no Pļaviņu novada.» Pusotru gadu pēc šā incidenta Agafonovs sarunai ar «De facto» piekrīt tikai pēc kāda laika. Savu nepatiku pret TV kamerām viņš skaidro ar aizvainojumu pret medijiem, nevis nespēju sarunāties latviski. «Kāpēc es negribu runāt? Saprotiet, es arī labāk «pa krieviski». Saprotiet, atbrauc televīzija. Pēdējais sižets par skolu. Mēs gājām pa skolu, rādījām, visu izstāstījām, visu filmējām, kori dziedāja latviski, bet parādīja tā, it kā mums garderobē ir trīs cepures un trīs somas, it kā cilvēku nebūtu,» skaidro Agafonovs.
Pretēji likumā noteiktajam Zilupes novada domes mājas lapā nav publicēti audio ieraksti no domes sēdēm. Tos neesot iespējams arī iedot, jo darbā neesot datoru speciālists. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai vienā no Latvijas pašvaldībām domes sēdes patiesībā nenotiek krievu valodā. Tomēr pēc «De facto» sižeta pagājušajā nedēļā VARAM nosūtījusi vēstuli Zilupes novada domei. Tajā ministrija pieprasa paskaidrojumus par domes sēdēs notiekošo un ierakstu neesamību. Savukārt VVCs pārbaudīšot Agafonova latviešu valodas zināšanu līmeni. «Domes priekšsēdētājs ir tā persona, kas katrā novadā ir pati augstākā, ja mēs skatāmies novada mērogā. Ja mēs nevaram paļauties uz to, ka novada domes priekšsēdētājs ievēro likumu, tad jebkādi komentāri ir lieki,» norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).
Iespējams, ka atbilde uz to, kāpēc neviens iepriekš nebija sūdzējies par Agafonova valodas zināšanām, bija pašvaldības vadītāja spējas atrast nepieciešamo «politisko aizmuguri». Ilgi viņš pārstāvēja «Saskaņas centru». Taču ne jau politiskā pārliecība, bet gan saimnieciskais izdevīgums esot Agafonovu pārliecinājis pamest šo politisko spēku. «Tobrīd nebija Eiropas projektu, bet bija budžeta nauda. Partijas vienmēr palīdzēja saviem mēriem. Kad pieņēma izmaiņas budžetā, tad kaut ko «piemeta», bet man uzreiz ļāva saprast: «Tu neko nedabūsi! Tu esi opozīcijā, tu neko nedabūsi!»» atstāsta Agafonovs. Agafonovs iestājās «Latgales partijā». Nākamajās pašvaldību vēlēšanās viņš plānojot startēt no tā dēvēto latvisko partiju apvienotā saraksta. Tajā ietilpstot gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un zemnieku savienība, gan «Vienotība». «Nū, dažus teikumus viņš varēja pateikt. Viņš saprot latviski,» norāda «Latgales partijas» valdes loceklis, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Viņš turpina, ka «mums «Latgales partijā» ir vairāki cilvēki, kas nezina latviešu valodu, protams, ne priekšsēdētāji, bet tāds ir tas nacionālais sastāvs tur».
Pēc Agafonova iestāšanās «Latgales partijā», viņu sāka apciemot valsts augstākās amatpersonas. Zilupē paviesojusies gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura atteicās komentēt savu «tet-a-tet sarunu» ar Agafonovu, gan citu valdošo partiju ministri. Taču visi kā viens nav publiski izteikušies par Agafonova, visticamāk, vājajām latviešu valodas zināšanām. «Es domāju, ka bija gan krieviski, gan latviski,» par to, kādā valodā sarunājušies, atklāj labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība»). Taču uz «De facto» jautājumu, kāpēc ar pašvaldības vadītāju runājis krieviski, nevis valsts valodā, Reirs pēc būtības neatbild: «Es nevairos sniegt intervijas krievu medijiem. Es uzskatu, ka varu izvēlēties sarunu valodu, kādu es vēlos.» Arī satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) neesot mulsinājis tas, ka Agafonovs runājis krieviski: «Es domāju, ka nē, jo cilvēki, kas dzīvo šajos novados, strādā pilnīgi atbildīgi.»
Līdz šim nepietiekošas valsts valodas zināšanas pašvaldībās VVC konstatēja deputātiem. Augstākais sods, ko VVC tiesvedības gaitā var pieprasīt, ir – deputāta mandāta anulēšana.