Latviešu valodā aukstuma apzīmēšanai ir vismaz 12 literārās valodas vārdu, tie visi sākas ar burtu «s», un vēl daži žargonvārdi. Stipru salu mēdz saukt par saloni, saloņu, spelgoni, spalgoni, spelgoņu, spelgu, sprēgoni, sprēgoņu un stindzeni.
«Salonis» ir novecojis vārds, kas lietots ne tikai sala, bet arī salnas un sarmas apzīmēšanai. Par sprēgoni vai sprēgoņu sauc arī trokšņu kopumu, kas rodas, kaut kam plaisājot lielā salā vai degšanas laikā. Savukārt par stindzeni mēdz saukt arī stindzinošu vēju.
Trīs vārdi – svelme, svelonis un sveloņa – tiek attiecināti gan uz stipru aukstumu, gan karstumu.
Sarunvalodā aukstuma apzīmēšanai mūsdienās bieži lieto vārdu «dubaks», mazāk izplatīts ir sinonīms «dubars». Aukstumu mēdz saukt arī par kolotunu.
Stiprs sals agrāk tika saistīts ar lauski, lausku vai lauskām. Saskaņā ar ticējumiem lauskas ir dzīvi gari, kas aukstā laikā troksni taisa. Kāds ticējums vēsta: ja dzird salā ledu, kokus vai ko citu no aukstuma plīstam, tad saka, ka tur sitot lauska puika ar pātadziņu; ja ir ļoti stiprs sals, tad strādā pats vecais lausks. Kad ziemā no liela aukstuma sāk lauskis spert sētās un ēkas pakšos, tad pēc trim dienām būs atlaida jeb atkusnis, vēsta cits ticējums.
Jau ziņots, ka Latviju piemeklējis ilgstošs aukstums, kas nav raksturīgs decembrim. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajiem datiem diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdējusi pat deviņus grādus zem normas. Sinoptiķi prognozē, ka aukstums atkāpsies Ziemassvētkos, kad gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles.