Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.
IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.
“Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,” pausts IZM pamatnostādnēs.
Ministrijā norādīja, ka valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027.gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
Tāpat viens no svarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt vēsturisko latviešu valodas paveidu – latgaliešu rakstu valodas attīstību, kā arī lībiešu valodas saglabāšanu.
Latvijas valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajā septiņgadē risināmie jautājumi bus nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās un latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide. Proti, IZM ieskatā, septiņu gadu laikā ir novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā, tā skaitā krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem, kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.
Pie svarīgajiem aspektiem IZM norāda arī nepietiekamo finansiālo atbalstu latviešu valodniecības jomas ilgtspējai un konkurētspējai. Savukārt, mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to IZM apņemas nodrošināt normatīvā bāze un rast tehniskus risinājumus, lai netiktu pārtraukta šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā.
Ministrijā atzīmēja, ka nacionālā līmenī nav novērtēta valodas resursu nozīme valodas tehnoloģiju izstrādē, nepietiekami finansēta tās kritiskā pamatkomponente – lielie dati, kā arī ir vāja valodas pedagogu, latviešu valodas akadēmiskā, zinātniskā personāla ataudze. Nākamajā septiņu gadu periodā IZM apņemas arī šos iztrūkumus vērst par labu.
Tāpat uzdevumu sarakstā ir aktīvāka sabiedrisko mediju iesaiste valsts valodas politikas un pamatnostādņu īstenošanā, kā arī strādāt pie latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcības, jo angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās pasaulē un Latvijā, sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību, angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus.
Savukārt viens no sevišķi svarīgiem uzdevumiem IZM nākamajā septiņgadē ir latviešu valodas terminogrāfijas zinātnisko principu un praktiskās terminrades kā zinātniskās darbības daļas attīstība.
IZM apņemas ieviest sistemātisku atbalstu latgaliešu rakstu valodas izpētei un attīstībai, kā arī mainīt neregulāro atbalstu lībiešu valodas attīstībai, ka arī attīstīt un veidot pieejamāku latviešu zīmju valodu.
Valsts valodas politikas izstrāde ir balstīta uz valodas situācijas izpēti, kas Latvijā tiek regulāri veikta, norādīja IZM. Valsts valodas politikā nozīmīgākās ir tās sociolingvistiskās funkcijas, kas attiecas uz valsts un sabiedrības interesēm: valoda publiskajā telpā, iestādēs, plašsaziņas līdzekļos, izglītībā, darbavietā. Taču, kā norāda IZM, ne mazāk svarīgi ir apzināt latviešu valodas lietojuma tendences un valodu izvēli privātajā saziņā, proti, ģimenē, ar draugiem. Tās ir jomas, ko valsts neregulē, bet kas parāda valodu lomu sabiedrībā.
IZM ieskatā, turpināma arī latviešu valodas dialektu un ar tiem cieši saistīto īpašvārdu izpēte, to resursu apkopošana un digitalizēšana. Ministrijā skaidroja, ka valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja.
Tāpat pie būtiskajiem pasākumiem latviešu valodas vides noturībai izglītībā ir latviešu valodas speciālistu sagatavošana. Pēc IZM informācijas, augsta līmeņa speciālistus plānots sagatavot gan ar valsts pētījumu programmām, gan citiem pētniecības projektiem Latvijas augstskolās un pētniecības institūcijās. Būtiska nozīme ir arī atbalstam latviešu valodas pedagogiem formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā, kā arī izglītotājiem diasporā.
Valsts valodas politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas jomā laika periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam.